- Trīs ceturtdaļas respondentu uzskata, ka pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku var notikt tikai tad, ja vienlaikus tiek risinātas arī ar nevienlīdzību saistītās problēmas.
- Vairums apgalvo, ka pieņemtu ienākuma nodokļa palielināšanu, lai palīdzētu cilvēkiem ar vismazākajiem ienākumiem pielāgoties ar klimatu saistītajai politikai.
- Divas trešdaļas atbalsta subsīdiju un nodokļu atvieglojumu atcelšanu aviācijas nozarei un visiem uzņēmumiem, kuru darbība ir lielā mērā atkarīga no fosilās degvielas.
Eiropas Investīciju banka (EIB) šodien nāca klajā ar klimata aptaujas sesto izdevumu. Šeit izklāstīti daži šīs 2023. gada augustā un septembrī veiktās ikgadējās aptaujas pārsteidzošākie rezultāti. Kopš 2018. gada veiktā EIB klimata aptauja sniedz ieskatu ar klimata pārmaiņām saistītajos cilvēku uzskatos lielākajās ekonomikās visā pasaulē, un tajā piedalījušies vairāk nekā 30 000 respondentu no Eiropas Savienības, ASV, Ķīnas, Indijas, Japānas, Apvienotās Karalistes, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), Kanādas un Dienvidkorejas. Eiropas Investīciju banka ir Eiropas Savienības aizdevumu izsniegšanas institūcija, kā arī pasaulē lielākā daudzpusējā aizdevumu izsniedzēja ar klimatrīcību saistītiem projektiem.
Kā liecina EIB klimata aptaujas rezultāti, pēc kārtējā pārbaudījumiem pilnā gada, kuru raksturoja ne tikai inflācija, bet arī rekordlieli karstuma viļņi un sausums, Latvijas iedzīvotāji arvien skaidrāk apzinās klimata pārmaiņu dziļo ietekmi un nepieciešamību nekavējoties rīkoties. Pieaugošā dzīves dārdzība tiek uzskatīta par Latvijas iedzīvotāju lielāko problēmu (65 % respondentu to ierindo starp trīs galvenajām problēmām, kuras rada bažas valstī, un šis rādītājs ir par 3 punktiem zemāks nekā ES vidējais rādītājs), kam seko piekļuve veselības aprūpei (51 %) un ienākumu nevienlīdzība (46 %), savukārt klimata pārmaiņu ietekme un vides degradācija ierindojas piektajā vietā, un 26 % respondentu (šis rādītājs ir par 24 punktiem zemāks nekā ES vidējais rādītājs 50 %) tās uzskata par nopietnām problēmām.
Pieprasījums pēc taisnīgas pārkārtošanās pašu valstī
Tā kā ekonomiskā nevienlīdzība respondentu vērtējumā ir trešā nozīmīgākā problēma, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju aicina īstenot godīgu politiku klimata krīzes risināšanai. 74 % respondentu (6 punkti virs ES vidējā rādītāja) norāda, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku var notikt tikai tad, ja vienlaikus tiek risinātas ar sociālo un ekonomisko nevienlīdzību saistītās problēmas.
Tomēr tikai 30 % respondentu apgalvo, ka ir pārliecināti par valdības spēju īstenot šādu taisnīgu klimatisko pārkārtošanos.
Paredzams, ka 2023. gada ANO Klimata pārmaiņu konferencē Dubaijā (COP28) uzmanības centrā būs jautājums par kompensāciju jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu tām risināt klimata pārmaiņu ietekmi. Tomēr šķiet, ka Latvijas iedzīvotāji iebilst pret palīdzības paplašināšanu ārpus savas valsts robežām, lai atbalstītu valstis, kuras ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, un nodrošinātu globālu taisnīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu un klimatnoturīgu nākotni.
35 % respondentu (25 punkti zem ES vidējā rādītāja 60 %) piekrīt, ka valstij būtu jāsniedz finansiāla kompensācija skartajām valstīm, lai palīdzētu tām cīņā pret klimata pārmaiņām.
Nodokļi taisnīgas pārkārtošanās atbalstam
Aptaujas rezultāti liecina, ka 54 % Latvijas iedzīvotāju (5 punkti zem ES vidējā rādītāja 59 %) būtu ar mieru maksāt lielāku ienākuma nodokli, lai palīdzētu mājsaimniecībām ar mazākiem ienākumiem segt zaļās pārkārtošanās izmaksas. 45 % piekristu maksāt papildu 1–2 % no saviem ienākumiem, bet 9 % piekristu maksāt papildu 5–10 %.
Vairums Latvijas respondentu norādīja, ka atbalstītu arī cita veida nodokļus, kas saistīti ar klimatu. Piemēram, 67 % apgalvoja, ka atbalstītu fosilās degvielas nodokļu reformu, lai atceltu subsīdijas un nodokļu atvieglojumus aviācijas nozarei un citām nozarēm, kuras ir lielā mērā atkarīgas no fosilās degvielas.
EIB priekšsēdētāja vietnieks Tomass Estross (Thomas Östros) komentēja:
“Jaunākā EIB klimata aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū pastāv izpratne par klimata pārmaiņām un ir apņemšanās cīnīties pret tām. Saskaroties ar augstu inflāciju, iedzīvotāji ir īpaši jutīgi pret ienākumu nevienlīdzības līmeni valstī un atzīst, ka sekmīga pārkārtošanās uz klimatneitrālu sabiedrību iet roku rokā ar sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības problēmu risināšanu. Mēs Eiropas Investīciju bankā esam pilnībā apņēmušies atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos, kurā neviens netiek atstāts novārtā. Solidaritāte un praksē īstenojami pasākumi patlaban ir svarīgāki nekā jebkad agrāk.”
Par EIB klimata aptauju
Eiropas Investīciju banka ir veikusi sesto EIB klimata aptauju, kurā tika padziļināti izvērtēta cilvēku attieksme pret klimata pārmaiņām. Aptauja tika veikta sadarbībā ar tirgus izpētes uzņēmumu BVA, un sestās EIB klimata aptaujas mērķis ir sniegt informāciju plašākām debatēm par cilvēku nostāju un gaidām klimatrīcības jomā. Aptaujā no 2023. gada 7. augusta līdz 4. septembrim iesaistījās vairāk nekā 30 000 respondentu, un katrā no 35 aptaujātajām valstīm (ES 27 dalībvalstis, ASV, Ķīna, Apvienotā Karaliste, Indija, Japāna, Dienvidkoreja, Kanāda un AAE) aptaujā piedalījās reprezentatīva grupa, ko veidoja cilvēki, sākot no 15 gadu vecuma.
Par Eiropas Investīciju banku
Eiropas Investīciju banka (EIB) ir Eiropas Savienības ilgtermiņa aizdevumu institūcija, kuras īpašnieces ir dalībvalstis. Tā aktīvi darbojas vairāk nekā 160 valstīs un nodrošina ilgtermiņa finansējuma pieejamību pārdomātu ieguldījumu veikšanai, lai īstenotu ES politikas mērķus.
- Eiropas Investīciju banka 2019. gadā pieņēma atjauninātu enerģētikas aizdevumu politiku, izbeidzot finansējuma sniegšanu visiem projektiem, kuros tiek izmantota fosilā degviela, ieskaitot dabasgāzi, bez izmešu samazināšanas. Eiropas Investīciju banka bija pirmā daudzpusējā attīstības banka, kas to izdarīja.
- Tā 2021. gadā kļuva arī par pirmo daudzpusējo attīstības banku, kas saskaņoja savas finanšu darbības ar Parīzes nolīgumu.
- Balstoties uz tās Klimata bankas ceļvedi, EIB grupas mērķis ir atbalstīt 1 triljonu euro lielus ieguldījumus klimatrīcībā un vidiskajā ilgtspējā izšķiroši svarīgajā desmitgadē no 2021. līdz 2030. gadam.
- Tā arī apņēmās līdz 2025. gadam palielināt ieguldījumus klimata pasākumos un vidiskajā ilgtspējā līdz vairāk nekā 50 % no ikgadējā aizdevumu apjoma (pagājušajā gadā šis mērķis tika pārsniegts ar rādītāju 58 %).
EIB Global ir EIB grupas specializētā iestāde, kas paredzēta operācijām ārpus Eiropas Savienības, un tā ir galvenais ES stratēģijas Global Gateway partneris. Tās mērķis ir līdz 2027. gada beigām atbalstīt ieguldījumus vismaz 100 miljardu euro apmērā, kas ir aptuveni viena trešdaļa no stratēģijas Global Gateway kopējā mērķa. Eiropas komandas ietvaros EIB Global veicina spēcīgas, mērķtiecīgas partnerības kopā ar citām attīstības finanšu iestādēm un pilsonisko sabiedrību. Direktorāts EIB Global ar tā birojiem visā pasaulē tuvina bankas grupu vietējām kopienām, uzņēmumiem un iestādēm.
Par BVA Xsight
Uzņēmums BVA Xsight ir celmlauzis tirgus izpētes un konsultāciju jomā. Tā 400 speciālisti analizē indivīdu dzīves unikālos aspektus, balstoties uz savām zināšanām un prasmēm attiecīgajā jomā. Viņi sniedz padziļinātu un praksē izmantojamu ieskatu, tādējādi uzlabojot lēmumu pieņemšanu un organizatorisko darbību.
BVA Xsight darbojas gan Francijā, gan starptautiskā mērogā, sadarbojoties ar publiskā un privātā sektora organizācijām. Uzņēmums BVA Xsight, kas ir saņēmis atzinību un vairākas balvas par savām inovācijas spējām, izceļas, pateicoties tā komandas apņēmībai un profesionālajai aizrautībai.
Francijā 1970. gadā dibinātais uzņēmums BVA Xsight ir uz misiju vērsts uzņēmums un daļa no starptautiskās BVA grupas.
Uzziniet vairāk par uzņēmumu BVA Xsight šeit: www.bva.fr